Šķirnes raksturojums- īru setera bagātīgais zīdainais apmatojums viļņaini krīt pār suņa ķermeni krāsojoties no riekstu krāsas līdz mahagonija tonim, baltas krāsas iezīmes var būt uz krūtīm un kājām, melnā krāsa vispār nav pieļaujama. Dažiem kucēniem var būt pelēkas krāsas mati aiz ausīm un uz kājām, bet sunim pieaugot tie parasti izzūd. Suņa spalva ir zīdaina un gara, izņemot galvas apvidu, kur tā ir īsa un pieguļoša. Arī uz kājām apmatojumam jābūt garam. Setera ausis ir trīsstūrainas, plānas, mīkstas tām pieskaroties, garas un zemu novietotas, kājas ir garas un muskuļotas. Suņa ķermenis ir vairāk garš nekā augsts. Purna garumam ir jābūt vienādam ar pusi no visas galvas garuma. Degunam jābūt taisnam, nāsīm -melnām vai brūnām. Žokļi ir cieši sakļauti. Acis ir brūnā vai riekstu krāsā. Krūtis šauras, krūšu kurvis ir dziļš, ar izteiktām plūdlīnijām. Aste ir bagātīgi apmatota un tiek nesta horizontāli.

Temperaments- īru seteri ir enerģiski, inteliģenti, enerģiski un mīloši suņi. Tiem nepiemīt nekādas aizsarga īpašības, tie lieliski saprotas ar bērniem un citiem mājdzīvniekiem. Šķirne ir ļoti jūtīgas dabas, daži suņi var būt pārlieku vieglprātīgi un uzbudināti, kamēr citi būs vairāk rezervēti. Seteri ir mīlestības pilni un impulsīvi, un to neatkarīgā rakstura dēļ var rasties grūtības apmācības procesā, taču nodrošinot tiem stingru kontroli un dažādas interesantas nodarbes, suni var lieliski izskolot. Īru seteri ir ļoti ātri, tie labi medī jebkādos laika apstākļos un vietās, suņiem piemīt lieliska oža, tādēļ tos izmanto dažādos medību veidos, pat medībām ūdenī. Apmāciet savu suni jau no agra kucēnu vecuma, jo šai šķirnei raksturīgi ātri apgūt dažādus sliktus ieradumus. Ļoti svarīgi sunim iemācīt labas uzvedības manieres. Šos suņus ir viegli iemācīt nokārtoties ārā. Gan šova līniju, gan medību līniju suņi var kļūt par lieliskiem ģimenes kompanjoniem, taču medību suņi parasti ir nedaudz mazāki augumā, ar īsāku spalvu un lielākām enerģijas rezervēm.

Augstums (skaustā)- suņi- 66-71 cm, kuces- 61-66 cm

Svars- suņi- 29-34 kg, kuces- 25-29 kg

Veselības problēmas- šai šķirnei piemīt predispozīcija uz kuņģa sagriešanos, tādēļ vēlams suni barot 2-3 reizes dienā, dodot tam mazākas porcijas, nekā barot vienu reizi dienā ar lielu porciju. Seteriem ir nosliece uz ādas saslimšanām un epilepsiju, tie cieš arī no acu problēmām un elkoņu/gūžu displāzijas. Sastopamas arī saslimšanas ar progresīvo tīklenes atrofiju, autoimūnām saslimšanām un hipotireodismu. Saimniekam jāseko līdzi ausu veselības stāvoklim, lai nerastos iekaisums. Pēc otīta ausu operācijas suņi parasti paliek nīgri un noslēgti sevī.

Turēšanas apstākļi- īru seters nav ieteicams dzīvei dzīvoklī, tam vajadzīgs plašs dārzs kur izskraidīties. Suns ir vairāk piemērots lauku apstākļiem nevis pilsētas dzīvei, jo tam nepieciešama liela fiziskā slodze lielās enerģijas dēļ.

Treniņi- visiem seteriem vajadzīga liela fiziskā slodze, vēlams atlaistiem brīvi no saites. Ja tiem nenodrošina pietiekošu slodzi, suņi paliek nemierīgi un ir grūti valdāmi.

Dzīves ilgums- 11-15 gadi

Kopšana- lai uzturētu mīksto, biezo, vidēja garuma apmatojumu lieliskā formā, vajadzētu to katru dienu izķemmēt un izsukāt. Pievērsiet uzmanību apmatojuma kamoliem, neļaujiet spalvai savelties un ķemmējiet biežāk, kad sunim mainās apmatojums. Mazgājiet suni tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

Šķirnes vēsture- ASV īru seteru sauc par īru sarkano seteru. Šķirne cēlusies no spanieliem, pointeriem un seteriem. Agrāk īru seters bijis īsskājains suns baltā ar rudu krāsā, 19.gs. pēc rūpīgas selekcijas audzētāji radīja šo spīdīgo, riekstu krāsas skaistuli, kas pamanījās iekarot uzvaras gan izstāžu ringos, gan cilvēku sirdīs. Gan īru, gan angļu seteri ir spāņu pointera pēcteči, un tiek uzskatīts, ka īru seters ir senāka šķirne par „anglieti”. Īru seters ir lielisks medību suns ar izcilu ožu, izturību jebkādos laika apstākļos un vietās. Suņa medīšanas tehnika ir skraidīt uz priekšu un atpakaļ pie mednieka, izošņājot pēdas un meklējot medījumu. Daudzi audzētāji suni iecienījuši tā patiesā skaistuma nevis medību kvalitātes dēļ. Mūsdienās suns biežāk ir ģimenes mīlulis un izstāžu uzvarētājs, aizvien mazāk to izmanto medībām. Suņa talanti izpaužas pēdu dzīšanā un uzmeklēšanā, adžilitī un sacensībās uz paklausību.